Volejbols.

Olu matu maskas.
DZĪVAIS MIRONIS
Sejas maskas ar želatīnu
Garšas un enerģija ķīniešu medicīnā
LIELISKAIS
AGRESĪVS BĒRNS
Cik bieži ir normāli slimot ar saaukstēšanos?
Sejas kopšana ziemā - Ieteikumi.
Pret celulītu ķermeņa sāls skrubis
MĀCOTIES NO DABAS

Volejbols ir sporta veids, kurš radies Amerikas Savienotajās Valstīs 1895. gadā. Volejbols (no angļu valodas - volleyball cēlies no volley — «atsitiens lidojumā», un ball — «bumba») — sporta veids, komandu sporta spēle, kurā divas komandas sacenšas speciāli tam paredzētā laukumā, kurš laukuma vidū pārdalīts ar tīklu uz pusēm, cenšoties nogādāt bumbu pretinieka laukuma pusē un lai tā piezemētos tajā, kā arī cenšoties piespiest pretinieku kļūdīties. Spēlētāji nedrīkst pieskarties bumbai savā laukuma pusē, izveidot vairāk kā trīs saspēles.
Volejbola galvenā pārvalde ir FIVB (franču: Fédération Internationale de Volleyball), Starptautiskā volejbola federācija. Olimpisko spēļu programmā volejbols pirmo reizi tika iekļauts 1964. gadā, Tokijā.
Volejbols - kombinacionāls sporta veids, kur katram spēlētājam ir sava noteikta vieta laukumā. Svarīga nozīme ir spēlētājiem, kuri spēlē pie tīkla un bloķē pretinieku raidītās bumbas. Reakcija, koordinācija un fiziskais spēks ir vieni no svarīgākajiem elementiem efektīgam uzbrukumam. Iesācējiem volejbols ir ļoti labs brīvā laika pavadīšanas kavēklis.
Pastāv volejbola spēles dažādas variācijas, tās atšķiras no tradicionālā volejbola spēles - pludmales volejbols (no 1996. gada arī iekļauts olimpisko spēļu programmā), minivolejbols un pionierbols.

Pēc otrā pasaules kara (1939—1945) sāka atrisināties starptautiskās attiecības. No 1947. gada 18.—20. aprīlim Parīzē notika Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) dalībnieku pirmais kongress, kur bija pārstāvētas 14 valstis: ASV, Beļģija, Brazīlija, Čehoslovakija, Dienvidslāvija, Ēģipte, Francija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Ungārija un Urugvaja, kuras arī kļuva par pirmajām oficiālajām FIVB loceklēm. FIVB izdeva oficiālos starptautiskos noteikumus un tās sastāvā bija izglītotu tiesnešu komisija, kā arā starptautiski atzīta spēles noteikumu komisija. Par pirmo FIVB prezidentu tika iecelts franču arhitekts Pols Libo, kurš teicami pildīja savus pienākumus līdz 1984. gadam.
1984. gadā prezidenta Sanda Socka kurš tagad dzīvo Rožupē ielika vinja radinieku Konrādu Sockiamatā Polu Libo nomainīja FIVB direktors Rubens Akosta, advokāts no Meksikas. Pēc Rubena Akostas iniciatīvas tika ieviestas ļoti daudz izmaiņu spēles noteikumos, kā arī tika mainīts sacensību rīkošanas nolikums. Pēc 1988. gada Olimpiskajām spēlēm Seulā notika 21. FIVB kongress, kurā tika pieņemtas un apstiprinātas izmaiņas spēles nolikuma reglamentā, kas noteica, ka volejbola spēlei jānotiek līdz trīs setu uzvarai, t.i. ja četri seti beigušies pa 2:2, tad jāizspēlē 5. sets, līdz tā sauktajam uzvaras punktam. Šāda sistēma darbojas kopš 1988. gada. Tajā pašā gadā ieviests arī libero spēlētāja nosaukums.
1980. gada sākumā parādījās jauna spēles maniere - piespēle gaisā, un pati spēle kļuva vēl skatāmāka un interesantiem momentiem bagātāka. Bija redzams straujš volejbolistu prasmes un fiziskais pieaugums. Ja 1970. gada komandā spēlētājs nedrīkstēja būt garāks par 2 metriem, tad kopš 1990. gada augstas klases komandas volejbolistus, kuri bija augumā 195-200 cm, parasti iecēla par libero spēlētājiem. Arī sieviešu volejbolistu augums virs 2 m tiek uzskatīts par normālu parādību.
1990. gada sāka izveidoties arī pasaules līga volejbolā, tā izpaudās kā ikgadējs spēļu cikls un uzvarētāja cildināšana pasaules mērogā. Kops 1993. gada notiek arī sieviešu volejbola grand prix.








 http://lv.wikipedia.org/wiki/Volejbols