AGRESĪVS BĒRNS

Garšas un enerģija ķīniešu medicīnā
DZĪVAIS MIRONIS
veselīguma norādes
PIČIŅU, PAČIŅU AUSTIŅĀM...
Sejas kopšana ziemā - Ieteikumi.
RADIĀCIJAS DROŠĪBA
Florbols.
Pret celulītu ķermeņa sāls skrubis
MĀCOTIES NO DABAS

http://www.diena.lv/diena-tv/dzive/ar-likumu-versisies-pret-agresiviem-berniem-13960924

Vārds „agresija” ir radies no latīņu cilmes vārda "aggredi, agress", kas tulkojumā nozīmē "uzbrukt".

Agresija ir viens no pamatelementiem gan starpsugu cīņā par eksistenci, gan vienas sugas pārstāvju starpā. Dzīvniekiem novērojama virkne dažādu agresijas veidu, atkarībā no tās ierosinātājiem: plēsēju, starptēviņu, baiļu un diskomforta izraisītā, seksuālā, mātišķā, cilvēka iemācītā. Vispār jau starpsugu cīņas ar agresijas elementiem dabā ir retums, daudz ievērojamāk agresija izpaužas tieši cīņās vienas sugas ietvaros. Tātad varam secināt, ka agresija ir tikai dabisks process un pat cilvēka spēkos nav to apslāpēt, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka cilvēki ir vienas sugas pārstāvji.

Visbiežāk pielietotā definīcija skaidro, ka cilvēka agresija ir motivēta iznīcinoša darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošām normām un kuras rezultātā tiek nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums.

Ja runa ir par bērnu agresiju, tad šādai bērnu uzvedībai vienmēr ir kāds cēlonis.

Bērnu dusmas, nepaklausība un agresivitāte ir pētīta pasaulē, Eiropā, arī Latvijā, un cēloņus ir meklējuši neskaitāmi pētījumu autori. Bet vienmēr un visi ir „atdūrušies” pie agresivitātes bio-psiho-sociālo ietekmētājfaktoruuzskaitījuma, to analīzes.

Pie bioloģiskajiem faktoriem pieskaitāmi:

·         ģenētiskie,

·    embrionālās attīstības laikā dažādu nelabvēlīgu/kaitīgu ķīmisku vielu, tajā skaitā atkarības vielu, ietekme,

·         nepietiekama barības vielu uzņemšana agrīnā zīdaiņa vecumā.

Galvenie vides faktori ir:

·         bērna ļaunprātīga izmantošana,

·         nabadzība,

·         krimināla un antisociāla uzvedība,

·         vecāku nevērība, nolaidība pret bērnu.

Bērna agresijai vienmēr ir kāds mērķis, ko viņš cer šādi sasniegt:

·         dažreiz bērni ar nepatīkamu uzvedību cer piesaistīt pieaugušā uzmanību,

·         bērna agresīvās uzvedības dzinējspēks var būt cīņa par varu,

·         vēl asākas konfliktsituācijas spēj radīt bērna atriebības vēlmes,

·        dažreiz arī šķietami nevainīga rīcība, vārds var izraisīt spēcīgu aizvainojumu bērnā.

Agresija bērnam var izpausties:

·      pavisam tieši un nepārprotami (kā kliegšana, lamāšanās, motora uzbudinātība ar lietu laušanu, kaušanās un draudi citiem cilvēkiem);

·     slēptākā veidā kā agresija pret sevi (pašnāvības domas, fantāzijas, sevis "skrāpēšana", regulāra masīva alkohola lietošana, smēķēšana, ēšanas traucējumi);

·       pasīvi - agresīva uzvedība.

Bērni ir savu vecāku spoguļattēls. Skola ir miniatūrs sabiedrības modelis. Notiek cīņa par eksistenci, kas līdzinās dzīvnieku pasaulē novērotajām. Ja dzīvnieku pasaulē vienmēr uzvar lielākais, izveicīgākais un fiziski stiprākais, tādējādi iegūstot vislielākās iespējas apmierināt savas instinktīvās vajadzības, tad cilvēku sabiedrībā tas ne vienmēr notiek tāpat. Sev tīkamo fiziski vājākais var iegūt, ņemot palīgā saprātu, viltu vai spēkus no malas. 

Sodīt, izdzīt agresīvu bērnu no skolas ir visvieglākais ceļš. Svarīgi tomēr panākt, lai sods darbotos audzinoši, nevis kā gandarījums dusmīgiem pieaugušajiem. Jebkurā gadījumā tā tomēr būs cīņa ar sekām. Izprast un novērst cēloņus – tas prasa daudz vairāk laika un līdzekļu.